Mana ideja attiecas uz nepieciešamību palielināt Eiropas Parlamenta pilnvaras attiecībā uz izpildvarām, lai panāktu ātrāku progresu dabas katastrofu pārvaldībā, jo īpaši attiecībā uz meža ugunsgrēkiem.
Lai ilustrētu manu viedokli, zinātniskie eksperti plaši piekrīt, ka ir ļoti svarīgi ieguldīt šādu ugunsgrēku novēršanā, jo, tiklīdz tie ir sasnieguši “megaugunsgrēku” posmu, tos ir ārkārtīgi grūti vai pat neiespējami dzēst, izmantojot pašreizējos tehnoloģiskos resursus un cilvēkresursus.
Daudzdisciplīnu zinātniskā pētniecība ir atklājusi daudzas sekas cilvēku sabiedrībā. Tie rada lielāku apdraudējumu ieinteresētajām personām, tostarp ugunsdzēsējiem, kā arī vietējiem iedzīvotājiem, ietekmējot cilvēku dzīvi, īpašumus, uzņēmumus un dabisko ekosistēmu ekonomisko funkciju. Kopējās sociālās, ekonomiskās un vides izmaksas ir ievērojamas, lai gan aplēses joprojām ir ierobežotas. Tie rada būtisku kaitējumu kolektīvajai infrastruktūrai, piemēram, elektrolīnijām un sakaru līnijām, ūdensapgādes sistēmām, ceļiem un dzelzceļiem. Tīrīšanas un rekonstrukcijas izmaksas ir ievērojamas. Tie rada traucējumus piegādes ķēdēs, kā rezultātā tiek slēgti uzņēmumi un tiek traucēta transportēšana. Tas var izraisīt nodokļu ieņēmumu samazināšanos, īpašuma vērtības samazināšanos un klientu zaudēšanu vietējiem uzņēmumiem, piemēram, tūrisma samazināšanos ugunsgrēku skartajās teritorijās. Tās ir tikai dažas no sekām: tās rada arī sociālekonomiskās izmaksas, veselības problēmas, ūdens kvalitāte, ietekme uz vietējām ekosistēmām...
Tomēr esmu pamanījis, ka izpildvara bieži vien mēdz piešķirt līdzekļus galvenokārt civilās drošības spēkiem, nevis ieguldīt prevencijā. Šis lēmums bieži vien ir balstīts uz īstermiņa politiskiem apsvērumiem, jo Iekšlietu ministrijai vai Eiropas Komisijai ir vieglāk izvietot resursus, kad izzūd ugunsgrēks, radot tūlītējas un efektīvas rīcības ilūziju. Diemžēl šajā reaktīvajā pieejā nav ņemta vērā profilakses nozīme, kas palīdzētu izvairīties no šādām ārkārtas situācijām.
Tieši šajā jomā Eiropas Parlamentam var būt izšķiroša nozīme. Parlamentam kā iestādei, kurā notiek debates un vienprātība, ir unikāla spēja īstenot stingrāku kontroli pār izpildpilnvarām un veicināt politiku, kas vērsta uz dabas katastrofu novēršanu. Nostiprinot savu pozīciju un ietekmi, Eiropas Parlaments var mudināt izpildvaras vairāk ieguldīt meža ugunsgrēku un citu dabas apdraudējumu novēršanā. Tas nozīmē arī, ka ir jāapstiprina Eiropas Parlamenta likumdošanas iniciatīva, kas pašlaik tam ir liegta.
Tāpēc es aicinu izskatīt šo priekšlikumu un izpētīt veidus, kā palielināt Parlamenta pilnvaras dabas katastrofu pārvaldībā.
Strādājot kopā, mēs varam padarīt Eiropu par pasaules līderi proaktīvā dabas apdraudējuma pārvaldībā. Esmu cieši pārliecināts, ka Eiropas Parlaments kā demokrātiska iestāde, kas pārstāv Eiropas pilsoņu intereses, ir ideāla vieta, kur uzsākt šīs pozitīvās pārmaiņas.
ES būtu jāļauj lielākam skaitam valstu ceļot un strādāt, nesaņemot vīzu, un vairāk jākoncentrējas uz palīdzību starptautiskajām valstīm, nevis tikai tām, kuras ir privileģētas, un tām būtu jāļauj lielākam skaitam valstu ieceļot ES, apvienojot šīs valstis un nodrošinot drošību.