Pēc būtības solidaritāte ir cēls akts, kas var izpausties dažādos veidos: solidaritāte starp iedzīvotājiem, valstīm, valstīm vai pat kontinentiem. Tas liek cilvēkiem justies drošiem un veseliem krīzes laikā, kad būtu jāveic ārkārtas pasākumi. Eiropas iedzīvotāji ir pietiekami laimīgi, lai izmantotu ES Solidaritātes fonda priekšrocības, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta faktu lapām ir pamatstruktūra, kas “lielas dabas katastrofas gadījumā sniedz finansiālu atbalstu dalībvalstij, pievienošanās valstij vai reģionam”. [www.europarl.europa.eu/factsheets/] Covid-19 veselības krīzes laikā dalībvalstis ir izrādījušas solidaritāti, sniedzot papildu stacionāru ārstēšanu kritiski slimiem pacientiem starp valstīm, vajadzības gadījumā medicīnisko aprīkojumu vai papildu finansiālu atbalstu publiskajiem izdevumiem. Šajā cīņā pret slimību būtiska nozīme ir vakcinācijai. Jautājums ir par to, uz kāda pamata vakcīnas tiek izplatītas starp dalībvalstīm? Kādi ir būtiski faktori attiecībā uz dalībvalsts saņemto vakcīnu skaitu? Vai tas ir atkarīgs no valsts iedzīvotāju skaita? Kad sākās vakcinācijas procedūra, mēs pamanījām, ka katrā valstī ir ievests mazāks vakcīnu skaits nekā sākotnēji izziņotās. Kāpēc? Vai uzskatāt, ka varētu pastāvēt elastīgāka politika attiecībā uz efektīvi testētu vakcīnu apstiprināšanu, lai vakcinācijas process varētu paātrināt un aptvert lielāku iedzīvotāju daļu, lai vairāk cilvēku varētu piekļūt vakcīnām un gūt labumu no tām? Eiropas Savienībai jāņem vērā, ka jutīgo Immunes mūri var uzbūvēt tikai šādā veidā, jo tas mums nodrošinās ātrāku normalitātes atjaunošanos.

Mēs prasām izveidot un izplatīt uzņēmumu visā Eiropā, lai nodrošinātu pārtiku visnabadzīgākajiem šajā krīzes laikā, jo Eiropā ir daudz ģimeņu, kurām nav pārtikas.

Solidaritāte ir pamatvērtība, kas ir atkarīga no visām ES organizācijām, un iedzīvotājiem ir jāpalīdz un jāsadarbojas, lai popularizētu un īstenotu šo svarīgo vērtību visu veidu pilsoņiem, jo īpaši jauniešiem, jo mēs esam mūsu vecāka gadagājuma cilvēku pašreizējo amatu mantinieki.

Šajos krīzes laikos Eiropas Savienības valstis, reģioni un pilsētas vēršas pie saviem līdzpilsoņiem ES un palīdz tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs, ziedojot aizsardzības līdzekļus, piemēram, maskas vai medicīnisko aprīkojumu.
Solidaritāte ir ļoti svarīga vērtība, kas mums visiem ir jāņem vērā, jo mūsu kā ES pilsoņu pienākums ir palīdzēt citām dalībvalstīm.

Covid-19 pandēmija ir skārusi visas ES dalībvalstis, lai gan vēl nopietnāk. ES dalībvalstis ir ļoti atbalstījušas cita citu, daloties ar to rīcībā esošajiem resursiem.
Piemēram, Austrija, Beļģija, Vācija un Luksemburga ir kopīgi izmantojušas savas intensīvās aprūpes nodaļas ar pacientiem no Nīderlandes, Francijas un Itālijas kritiskā stāvoklī.

Manuprāt, ir jā, ka pandēmija, ar kuru mēs saskaramies, ir būtiski ietekmējusi solidaritāti, jo cilvēki ir pārtraukuši domāt par vairāk cilvēku un tikai viņiem. Tagad ir arī grūtāk dusmot vairāk cilvēku, jo baidās no kaitīgās ietekmes.

Manuprāt, ES būtu jācenšas veidot alianse ar citām ES kaimiņvalstīm, tostarp tām, kas atrodas citā kontinentā, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, lai šajā solidaritātes projektā būtu vairāk sabiedroto.

Eiropas Savienība piedzīvo krīzi, kā arī visa pasaule. Tas nozīmē, ka, ja tautas nesadarbojas un nepalīdz viena otrai, šis posms nekad nebeigsies un viss pasliktināsies. Šīs pandēmijas laikā ir bijuši daudzi solidaritātes akti, taču ir jāturpina viens otru atbalstīt, vai arī grūtības nekad nebeigsies. Solidaritāte ir vajadzīga ne tikai pandēmijas laikā, bet arī tam vajadzētu būt vienmēr, jo domājot par kādām citām vajadzībām un sniedzot tām palīdzību, varētu atrisināt problēmas starp pasaules nācijām. Mūsu laimes dēļ ES ir pilnīgi solidāra un cenšas saglabāt mieru tās iekšienē un ar citām valstīm. Bet vai ES dara visu iespējamo, lai palīdzētu citām valstīm? Vai arī mēs visi varam palīdzēt mūsu vieniem un tiem pašiem valsts pilsoņiem? Šie ir jautājumi, kas mums ir jāuzdod katru dienu, un dariet to pareizi, kad mums ir oportūnitāte.

Vai ES var palīdzēt aizliegt tiesību aktus Eiropas valstīs, kas atņem LGBTQI+ tautu tiesības un spēju būt drošībā valstī, un, ja tā, vai tā plāno to darīt?

ES esmu sešpadsmit gadus veca meitene, kas vēlas dalīties savās zināšanās, talantu, kaislību un balsī ar pasauli. ES uzskatu, ka varu panākt pārmaiņas un palīdzēt izveidot daudz labāku vietu, kur dzīvot. Tomēr, lai to izdarītu, man ir vajadzīgas prasmes un kvalifikācija, ko es panākšu tikai tad, ja man tiks dota iespēja studēt universitātē un iegūt grādu. Problēma ir tā, ka es un daudzi citi jaunieši kā es nevaru atļauties maksāt mācību maksu, kas diemžēl dažās universitātēs ir neticami augsta. Un šā iemesla dēļ es domāju, ka man būs tumša nākotne, ko aizpildīšu ar “izvairīties”, līdzīgi kā mana tagadne, kas ir identiska manai pagātnei! Tāpēc es ierosinu nodrošināt vienlīdzīgāku piekļuvi augstākajai izglītībai, nemaksājot maksu tiem, kas to nevar atļauties, nodrošinot, ka finansiālās grūtības neliegs studentiem iegūt izglītību, mācīties un veicināt stabilāku personisko dzīvi un ilgtspējīgāku globālo nākotni!

Dans les moments difficiles les pays ont tendance à se replier sur eux mêmes. SI bien la pandémie de la Covid19 a mis en évidence la dépendance et besoin que les États européens ont les uns des autres; L’Union européenne devrait commencer à faciliter cette solidarité bilatérale parmi ses États membres et encourager les accords auss entre régions et municipes sans besoin d’une loi ou directive imposée par Bruxelles de manière égalitaire.

Komentārs maksā membres de l’Union Européenne s’entraident-ils lorsque l’un d’entre eux est victime d’une disastershe naturelle? Y a-t-il des aides fournies par les autres maksā européens pour les habitants?

Quelles sortes d’aides les pays de l’Union européennes peuvent envoyer à d’autres maksā traversantas daudzveidīgas krīzes un quel impact ces aides peuvent avoir sur le donneur d’aide et le receveur?

Kā mēs varam samazināt to cilvēku skaitu, kuri dzīvo nedrošā situācijā?

Est-il normal que les population pauvres n’aient pas accès au vaccin, pour la simple raison qu’il coûte trop cher? Vaccin ne devrait-il pas être gratuit?

Analizējot visas pārmaiņas, ko pandēmija Eiropā radījusi pagājušajā gadā, mūsu ideja stiprināt ES solidaritāti ir izstrādāt projektu, lai efektīvi integrētu bezpajumtniekus. Šīs idejas mērķis ir radīt šiem cilvēkiem dzīvesvietu, kuras galvenais mērķis ir veicināt personisko izaugsmi un palielināt piedāvāto iespēju skaitu. Tā kā šis ir izmēģinājuma projekts, Eiropas Savienībai sākotnējā posmā ir jāizveido trīs dzīvesvietas pilsētās, kurās ir visaugstākais bezpajumtniecības rādītājs, un pēc tam pakāpeniski jāpalielina paplašināšanās, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem. Šajās dzīvesvietās jānodrošina visas ikdienas mājokļa, medicīniskās aprūpes, uztura un higiēnas pamatvajadzības. Turklāt, lai veiksmīgi integrētos sabiedrībā, mēs uzskatām, ka būtiska nozīme ir psiholoģiskajai orientācijai un stingrai apņēmībai nodrošināt šo cilvēku apmācību, kas atvieglos iekļūšanu darba tirgū. Var izveidot arī citas kopīgas telpas dzīvesvietā, lai attīstītu citus aspektus, piemēram, mūziku, gleznu vai deju. Lai radītu vairāk prakses vietu un samazinātu šā projekta izmaksas, viens no ierosinājumiem ir nodarbināt iedzīvotājus pašus iekšējos procesos, piemēram, dārzkopībā vai ēdiena gatavošanā. Šī ideja mums radās tāpēc, ka mēs sapratām, ka FEAD (Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām) pašreizējie finanšu resursi galvenokārt tiek piešķirti organizācijām/iestādēm, kuru mērķi ir vērsti uz nabadzības riskam pakļautām personām, un kontrole pār tā piemērošanu ir ilgstošs un bieži vien nepārliecinošs process. Tāpēc mēs saprotam, ka rezidenču būvniecība padarītu kontroles procesu daudz efektīvāku un vienlaikus sniegtu unikālas iespējas cilvēkiem, kuri tās patiešām vēlas.

Mēs esam atklājuši Eiropas organizāciju ar nosaukumu “Eiropas Solidaritātes korpuss”, kas jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem sniedz iespēju piedalīties dažādos solidaritātes projektos un pat veidot pašiem savus projektus. Tas veicina solidaritāti, kas neaprobežojas tikai ar iestāžu paziņojumiem, un palīdz to padarīt par pilsoniskumu.
Mēs uzskatām, ka šī grupa būtu vairāk jāatbalsta, jo tā mudina jauniešus apzināties, cik svarīgi ir būt solidāram ar citiem, attīstot Eiropas identitāti.
Tas ir tikai piemērs tam, ko var panākt, izmantojot sociālos tīklus.

Solidaritāte ir ļoti svarīga, un Eiropas Savienība ir iestāde, kurai šajā ziņā ir liela nozīme.

Viens no veidiem, kā veicināt solidaritāti Eiropas Savienībā, būtu izveidot fondus un kopējus noteikumus legalizācijai, lai imigrantus, kas iebrauc mūsu kontinentā, varētu vienādā veidā nosūtīt uz dažādām dalībvalstīm, izmantojot līdzekļus, lai radītu darbvietas šai kolektīvajai grupai.

Tādas krīzes laikā kā šī izšķiroša nozīme ir tam, cik lielā mērā ES faktiski ir apņēmības pilna būt solidārai. Kopš šīs pandēmijas sākuma mēs esam pieredzējuši daudzus solidaritātes aktus starp dalībvalstīm. Piemēram, Covid-19 uzliesmojuma pirmajos mēnešos, kad Nīderlandes slimnīcas sasniedza savas robežas, Vācija nosūtīja helikopterus uz kaimiņos esošajām Nīderlandes pilsētām un pārvadāja pacientus, kuri bija ārstēti intensīvās terapijas nodaļās. Turklāt otrā inficēšanās viļņa laikā turpinājās arī Nīderlandes pacientu pārvešana uz Vācijas slimnīcām. Tas liecina par lielu solidaritāti visas Eiropas līmenī un parāda, ka pat krīzes laikā solidaritāti neierobežo valstu intereses. Vēl viens nesens piemērs ir tas, kad Francija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka nabadzīgākajām valstīm tā dos 500 000 Covid-19 vakcīnas devu, un mudināja arī bagātākās G7 valstis to darīt. Tas liecina par cita veida solidaritāti, kas ir būtiska, lai palielinātu informētību par to, cik svarīgi ir dalīties ar grūtībās nonākušajiem. Tomēr
, no otras puses, šī pandēmija ir radījusi dažas negaidītas problēmas, kas netika risinātas ar pietiekamu solidaritāti. Kā piemēru var minēt manu pašu valsti – Bulgāriju. Vasarā visā valstī izcēlās masveida protesti. Cilvēki devās ielās, lai paustu neapmierinātību ne tikai ar pašreizējās valdības rīcību koronavīrusa krīzes pārvarēšanā (piemēram, atbalsta trūkums uzņēmējiem un bezdarbniekiem, slimnīcu sliktie apstākļi, nespēja tikt galā ar milzīgo dezinformācijas izplatīšanos saistībā ar vīrusu utt.), bet arī ar tā augsto korupcijas līmeni un valsts nozagšanu. Vairākas demonstrācijas notika arī pilsētās ar lielu bulgāru diasporu, piemēram, Briselē, Parīzē, Madridē, Barselonā un Londonā, un, neraugoties uz to, ES lielākoties klusēja un neizrādīja solidaritāti ar Bulgārijas pilsoņiem.
Tāpēc, lai atbildētu uz jautājumu, kā Eiropas Parlaments var veicināt solidaritāti, ir ārkārtīgi svarīgi pievērst uzmanību visiem jautājumiem, kas saistīti ar koronavīrusu, korupciju, migrāciju vai jebkuru citu jautājumu. Lai veicinātu solidaritāti, tās ir vienlīdz jāstiprina visās dalībvalstīs, lai mēs visi varētu justies kā kopiena, kas palīdz tiem, kam tā vajadzīga.

Tas ir bijis nemieru gads ar pandēmiju, kā arī ar brokastu situāciju. Tomēr mēs esam uzzinājuši, ka veselība ir svarīgāka par bagātību! Vai mums nevajadzētu vairāk apgriezt mūsu veselības aprūpes pakalpojumus citu pandēmiju vai dabas katastrofu gadījumā? Vai nebūtu ideāli, ja visām dalībvalstīm būtu noteikts veselības aprūpes pakalpojumu standarts?
Ja kaut kas ir apliecinājis, ka 2020.–2021. gadā esam atvēruši mūsu acis un esam sapratuši, ka mums būtu jāiegulda vairāk naudas zinātnē un medicīnā, lai novērstu turpmākas pandēmijas.

Nous constatons que la crise sanitaire a bouleversé la vie des étudiants, moins de cours, moins de stages à cause des confinements et donc moins d’argent pour payer les études. MAIS il y a des solutions comme par exemple un revenu minimum pour les étudiants ou des distributions gratuites de produits de première nécessité pour faire des économies et pouvoir réserver cet argent à d’autres dépenses.

Buenas, soja Ainhoa Montoya García, alumna del centro IES Don Bosco, situado en la localidad de Valverde Del Camino, provincia de Huelva.

Querría exponer mi queja sobre el tema de las Vacunas, ya que veo que es algo Contradictorio y poco conciso.
Debido al elevado coste, las Vacunas no son repartidas equitativamente por todos los países europeos siendo esto, por tanto, algo totalmente injusto para ciudadanos que viven en países con menos capital para hacer frente a la situación que vivimos todos los países por igual en la actualidad.
Esto voy, tan importante que es la situación actual que tenemos, veo injusto que se nombre esta crisis como grado de flexibilidad.
CASI el millón de fallecidos y aún se deja de lado esta crisis, es inicuo, ya que deberíamos de tomar como prioridad la salud de todos los ciudadanos.

Preguntas – nav son Transparentes todos los contratos con las empresas de las Vacunas? —]] Debe Actuar con unión para acordar medida consensuadas entre todos los países, siens algún país que esté en contra de esa unión y prefiera gestionar independientemente el asunto de la compra de Vacunas? —ESE está aprobando Congo para ayudas a países pobres para que esas Vacunas lleguen a ellos también? —Cencreen necesario y ético exigir el certificado de vacunaciones?

Atsaucoties uz vakar Parlamenta sagatavotajām debatēm, viens no maniem lielākajiem nezināmajiem ir politisks stāvoklis dažādās valstīs, jo īpaši Kongo Demokrātiskajā Republikā Mjanmā un Bahreinā, jo nesen biju redzējis ziņas par Itālijas vēstnieka slepkavību un situāciju Mjanmā pēc militārā apvērsuma gada sākumā.
Līdz ar to mani jautājumi ir šādi:
• Ko Eiropas Savienība darīs, reaģējot uz uzbrukumiem demokrātijai šajās valstīs, jo īpaši Kongo?

Buenas Tardes, Soy Ivan Caballero, alumno de 1° de Bachillerato de CCSS del IES Don Bosco.

Me gustaría realzar un ejemplo de solidaridad hacia las relaciones internacionales en la Unión Europea.

• Porqué cuesta tanto poner en marcha proyectos para el bien de todos?

• EN topos de necesidad, żporque el Comisario de sanidad no propone eficacia ante el tema? Respecto al proyecto de vacunación y la campaña realizada de forma poco eficaz, organismiemir métodos que puedan acelerar y repartir equitativamente los suministros?

• OS propongo realización de fomento y sanidad entre países de forma que el bien común sea el bien de todos no el de un país en singular, por parte un ejercicio de transparencia entre las farmacéuticas, y estos para lograr el bien común y realizar y realizar un contrato en el que Ganemos de lodos to codos.

• Por último toda esta crisis esta un claro ejemplo de que hace falta más fomento en investigación y es primordial que el 2 % llegue más que nunca debido a que está demostrado que sin ella no somos nada más que personas vulnerables ante cualquier diversidad ocationada en el ám.

Labrīt, es esmu Lūzija un es kā IES Don Bosco studente, es vēlētos, lai jūs redzētu vakcīnu stāvokli Savienībā, es vēlētos, lai Jūs atbildētu uz šādu jautājumu: Kāda ir pašreizējā situācija ar zālēm, jo īpaši ar AstraZeneca? Uz kāda pamata jūs izstrādājat noteikumus par dzemdībām un noteiksiet, kam dod priekšroku vakcinēšanai un kas to nedara? Kāpēc ir bijuši politiķi, kuri ir vakcinēti pirms riskam pakļautām personām vai cilvēkiem, kam tas bija vajadzīgs?

Statistikasnos países como por ejemplo Polonia y Hungría, están aprobando leyes que están en contra de losprinos de la UE: Contra la separación de poderes o contra Minorías como extranjeros u

homosexuales żCree que suponen un riesgo el futuro de la UE? Żque puede hacer el Parlamento para frenar este peligro?

Buenas Tardes, Soy Marcos, alumno del centro IES Don Bosco, instituto de la localidad de Valverde del Camino, dentro de la provincia de Huelva.
EN primer lugar querría exponer mis quejas sobre el tema de las Vacunas y además de como los señores/as políticos explican de manera contradictoria.
— Brué se nos oculta información relacionada con el covid y con qué fin?
—ŻEN que os habéis basado para poner tales normas de la pandemia como el toque de queda o el cierre de restaurantes u. coo a misma vez sí se pueden hacer Manifestaciones o sí pueden haber aglomeraciones en salidas de colegios e Institutos, teniendo en cuenta unque que hay de lavaro un la álle?

Al Hacer estudio en una masa tan grande de población (porque al fin y al cabo, es un estudio), żsaben realmente las posecuencias que pueden conllevar?
Mans refiero, vacunan ciegas y todo tipo de personas sin tener en cuenta enfermedades y además żaseguran efectividad?

Buenas, yo como alumna del IES Don Bosco quiero llamar a la responsabilidad en el Parlamento Europeo, debemos de llegar acuerdos para el bien común debido a que si no saldremos de esta si con estamos unidos.
Cieņpilns, ka viņš dicho quiero hacer un as preguntas claves y preguntas sobre el tema:

• Żqué políticas comunes tenemos que afianzar y cuáles fallan para remediarlas cuanto antes?
• Żpor qué hasta en topos de extrema urgencia hay tantas complicaciones y tantas trabas de parte de todo?
• Ciencia a la ciencia żPor qué no se proponen avances?

Por último, creo que si llegamos a eyeerdo común todo saldrá hacia delante y unidos se solucionará.

Preguntas vacuna
• Para Cuándo estará la vacuna española?
• ŻEN qué proceso se encuentra la vacuna española?
• Sigue trabajando en la vacuna para mejorarla?
• Según han comentado alganos medios la vacuna española puede llegar a ser más eficaz que las demás żes cierto?

• ŻEN qué se han basado en poner las Vacunas primeros a unas edades y luego a second?

Mums ir jāpalielina mūsu solidaritāte, jo īpaši tāpēc, ka šobrīd tā patiešām jūtas tā, it kā katrs cilvēks būtu pats par sevi. Šī pandēmija nav saistīta tikai ar Itāliju vai Franciju, kas tai ir jāsaista ar visu pasauli. Un mēs nevaram cīnīties pret šo pandēmiju un tās sekām, ja mēs necīnīsimies kopā. Katra valsts ir saskārusies ar pandēmiju savā veidā, bet ja būtu pieņemts likums, kurā teikts, ka mēs nevaram pamest mūsu mājas? Vai tas nebūtu drošāk nekā tikai atvērt un slēgt valstis, pamatojoties uz nāves gadījumu skaitu? Cilvēki būtu spiesti palikt iekšā, tas ir vienīgais veids, kā tas strādās. Ir skaidrs, ka dažās valstīs vai kontinentos tas nav vajadzīgs, bet Eiropā tas jūtas tā, ka neviens patiešām neievēro noteikumus, ja vien tie nav ieviesti. Protams, tas nozīmē, ka ikvienas personas darbs būs gatavībā, ja vien viņi nevarēs strādāt digitāli, un, ja tas notiks, valdība nevar izmaksāt darba ņēmējiem ikmēneša samaksu, jautājot par viņu ekonomisko situāciju un ģimenes locekļu skaitu? Tās ir tikai idejas, un tās, iespējams, jau ir pārskatītas, bet es par to domāju diezgan bieži, kad es vēroju ziņas. Un es vēl esmu jauns, tāpēc es, protams, nezinu, kā tas viss notiek, es tikai prātoju.

Labākais veids, kā Eiropas Parlaments var veicināt solidaritāti Eiropas Savienībā, ir sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana. Jaunieši ir nākotne, tāpēc mums ir jāpievērš viņu uzmanība, un sociālie plašsaziņas līdzekļi ir viņu sirds atslēga. Mans ierosinājums būtu katrai ES dalībvalstij ievēlēt divus jaunos vēstniekus, kas pārstāvētu savu valsti. Visiem vēstniekiem būtu kopīgs priekšstats sociālajos plašsaziņas līdzekļos, kur viņi palīdzētu jauniešiem uzzināt vairāk par ES, kā ES dalībvalstis palīdz cita citai, mudinātu jauniešus sniegt idejas par to, kā un kā izplatīt solidaritāti Eiropas Savienībā... Vēstniekiem būs tikšanās tiešsaistē, lai apspriestu nākotnes plānus, viņi ievēlētu vienu personu, kas viņus pārstāvētu, un persona dosies uz Eiropas Parlamentu, lai apmainītos ar idejām ar Parlamenta deputātiem. Vēstnieki arī izmantos savus privātos profilus, lai pārliecinātu sekotājus apmeklēt ES profilus. ES teiktu, ka Horvātijai nesenākais solidaritātes piemērs starp ES dalībvalstīm ir tas, kad kaimiņvalstis palīdzēja mums pēc zemestrīces, kas skāra Baniju. Piemēram, Austrija mums piegādāja konteinerus, kuros cilvēki, kas zaudējuši savas mājas, varēja palikt, un Slovēnija ziedoja celtniecības materiālus, kas palīdzēs atjaunot Baniju. Man jāpiemin, ka tie mums palīdzēja ļoti ātri. Ir brīnišķīgi redzēt, kā ES dalībvalstis palīdz viena otrai. Uzskatu, ka Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmēja solidaritāti visā ES. Valstis slēdza robežas un sāka piemērot norobežošanas pasākumus, un ES savā starpā sadalījās. Sākās cīņa par to, lai katra valsts nodrošinātu vakcīnu tikai saviem iedzīvotājiem, nevis kopīgi piegādātu vakcīnu un izplatītu vakcīnu. ES domāju, ka ES neizturēja solidaritātes testu, jo valstis rūpējās tikai par sevi.

Labākais veids, kā Eiropas Parlaments var veicināt solidaritāti Eiropas Savienībā, ir sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana. Jaunieši ir nākotne, tāpēc mums ir jāpievērš viņu uzmanība, un sociālie plašsaziņas līdzekļi ir viņu sirds atslēga. Mans ierosinājums būtu katrai ES dalībvalstij ievēlēt divus jaunos vēstniekus, kas pārstāvētu savu valsti. Visiem vēstniekiem būtu kopīgs profils sociālajos plašsaziņas līdzekļos, kur viņi palīdzētu jauniešiem uzzināt vairāk par ES, kā dalībvalstis palīdz viena otrai, mudinātu jauniešus nākt klajā ar idejām par to, kā un kā izplatīt solidaritāti Eiropas Savienībā... Vēstniekiem būs tikšanās tiešsaistē, lai apspriestu nākotnes plānus, viņi ievēlētu vienu personu, kas viņus pārstāvētu, un persona dosies uz Eiropas Parlamentu, lai apmainītos ar idejām ar Parlamenta deputātiem. Vēstnieki arī izmantos savus privātos profilus, lai pārliecinātu sekotājus apmeklēt ES profilus.

ES teiktu, ka Horvātijai nesenākais solidaritātes piemērs starp ES dalībvalstīm ir tas, kad kaimiņvalstis palīdzēja mums pēc zemestrīces, kas skāra Baniju. Piemēram, Austrija mums piegādāja konteinerus, kuros cilvēki, kas zaudējuši savas mājas, varēja palikt, un Slovēnija ziedoja celtniecības materiālus, kas palīdzēs atjaunot Baniju. Man jāpiemin, ka tie mums palīdzēja ļoti ātri. Ir brīnišķīgi redzēt, kā ES dalībvalstis palīdz viena otrai.

Uzskatu, ka Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmēja solidaritāti visā ES. Valstis slēdza robežas un sāka piemērot norobežošanas pasākumus, un ES savā starpā sadalījās. Sākās cīņa par to, lai katra valsts nodrošinātu vakcīnu tikai saviem iedzīvotājiem, nevis kopīgi piegādātu vakcīnu un izplatītu vakcīnu. ES domāju, ka ES neizturēja solidaritātes testu, jo valstis rūpējās tikai par sevi.

ES uzskatu, ka daudzi jaunieši, kuriem ir grūti atrast jaunu vietu, kur dzīvot Horvātijā zemestrīču dēļ, un būtu pateicīgi par atbalstu – gan garīgo, gan finansiālo —, atgādinot, ka viņi nav vieni paši un ka cilvēki no citām valstīm ir informēti un rūpējas arī par to. Varbūt kāds projekts, kurā jauniešiem no dažādām valstīm būtu iespēja sazināties ar cilvēkiem no citām valstīm, kuriem ir līdzīgs vecums, un tas būtu lietderīgi. Tam nav jādara jebkas ar naudu, tas varētu būt vairāk kā informēt sevi, piedāvāt zināšanas, pamudinājumu vai psihisku atbalstu vai palīdzību skolā. ES vēlētos zināt, ko tu domā par šo ideju.

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju mums radās ideja mūsu skolā ieviest āra klases. Klasēm būtu koka soļi vai celmi, kas izvietoti aplī. Šī ideja mums radās, jo tā ir ārpus telpām, tā ir veselīgāka un interesantāka mūsu studentiem un pasniedzējiem. ES domāju, ka tas būtu ideāli, jo skolēniem ir grūti noturēt visas skolas stundas solos, iekštelpās, zem maskām...
Ekonomikas skola no Zadaras, Horvātija

Covid-19 pandēmijas laikā mums radās ideja mūsu skolā ieviest brīvdabas klases. Klasītēs būtu koka soļi vai celmi, kas izvietoti aplī. Šī ideja mums radās, jo tā ir ārpus telpām, tā ir veselīgāka un interesantāka mūsu studentiem un pasniedzējiem. ES domāju, ka tas būtu ideāli, jo skolēniem ir grūti noturēt visas stundas solos, iekštelpās, zem maskām...