No Krievijas cietuma līdz Strasbūrai: Oļegs Sencovs un viņa redzējums par Eiropas Savienību
Ukraiņu kinorežisors, rakstnieks un aktīvists Oļegs Sencovs uzstājās Eiropas Jaunatnes dienās (EYE2021). Jautājumu un atbilžu sesijā viņš stāstīja par laiku cietumā, par Krievijas agresiju un par spīdzināšanu, taču arī par upurēšanos, cerību un to, kāda privilēģija ir dzīvot Eiropas Savienībā
Spoži apgaismotā Eiropas Parlamenta auditorijā Strasbūrā Oļegs Sencovs uzrunā desmitiem jaunu eiropiešu. Daži atzīst, ka viņi Oļegu Sencovu nezina, taču, izskanot jautājumam pēc jautājuma, jaunieši atklāj, cik ļoti Oļega stāsts viņus ir aizkustinājis un iespaidojis.
Strasbūras rāmā gaisotne spilgti kontrastē ar krietnu daļu Oļega dzīvesstāsta. Kinorežisors, kurš debitējis ar mākslas filmu “Gamer”, 2013. gadā pievienojās Eiromaidanam — proeiropeisku demonstrāciju kustībai Ukrainā. Tas bija riskants solis. Oļegs Sencovs piebilst, ka tas varēja beigties ar nāvi: daudzi citi aktīvisti Krimā ir pazuduši bez vēsts.
2014. gadā viņu arestēja Krievijas slepenais dienests un plaši kritizētā tiesas prāvā piesprieda viņam 20 gadus ieslodzījumā par terorismu. Cietumā viņš protestēja, iestājoties par labākām tiesībām sev un citiem ieslodzītajiem, un ilgstošā bada streikā nokritās svarā par 30 kilogramiem. Par spīti tam, ka bija cietumā, viņš pamanījās kļūt par līdzrežisoru jaunai filmai “Numbers”. Tajā atainota distopiska sabiedrība, kurā visiem cilvēkiem vārda vietā ir doti skaitļi. Šī sabiedrība sabrūk brīdī, kad kādam bērnam tiek iedots īsts vārds. Oļegs negribīgi sniedz skaidras atbildes — viņš apgalvo, ka režisora pienākums drīzāk ir uzdot jautājumus. Taču, iespējams, varēsim vilkt paralēles starp filmā notiekošo un jauniešu nozīmi sabrukušu sistēmu pārveidošanā.
2018. gadā Oļegam Sencovam tika piešķirta Saharova balva par viņa gadiem ilgajām aktivitātēm, aizstāvot demokrātiju, cilvēktiesības un vārda brīvību. Tajā pašā gadā viņš tika atbrīvots. Kopš tā laika pirmizrādi ir piedzīvojusi vēl viena viņa filma. Taču savu pagātni viņš joprojām nav aizmirsis.
“Esot Strasbūrā, ir neiespējami iedomāties, kāda ir dzīve Krievijas cietumā,” viņš stāsta publikai. Tas ir būtiskākais, ko Oļegs uzsver šā pasākuma sarunās ar jauniešiem: dzīve Eiropas Savienībā ir privilēģija. Tā ir privilēģija — dzīvot teritorijā bez robežām, kur iedzīvotāji var demokrātiski ievēlēt politiskos līderus un brīvi paust savu viedokli, nebaidoties no apcietināšanas vai spīdzināšanas. Atrodoties Strasbūras rāmajā gaisotnē, šīs priekšrocības var itin viegli aizmirsties. Oļegs Sencovs cīnās pret šo aizmirstību, daloties savā pieredzē un apspriežot to ar jauniešiem.
Viņš uzsver, ka šo priviliģēto stāvokli, ko šodien baudām, nevar uztvert kā akmenī kaltu. Eiropai vajadzētu paturēt prātā, ka šī privilēģija tika iegūta caur milzu sāpēm un ka tās dzīvesstāsts vēl nav beidzies. Pašlaik privilēģijas Eiropā apdraud Krievija. “Nav iespējams par kaut ko vienoties ar krokodilu,” Sencovs saka. Putins kaitē Eiropas vērtībām un tās kaimiņvalstu brīvībai.
Oļegs Sencovs apgalvo, ka Eiropai būtu jāaizstāv savas brīvības, un skaidri norāda, ka ES būtu jāpalīdz citām valstīm, lai arī tajās situācija uzlabotos. Viņš Eiropas Savienību raksturo kā gaismu kalna virsotnē, kā priekšzīmi visām pasaules valstīm, mudinot tās veidot mierīgāku un demokrātiskāku pasauli.
Oļegs Sencovs uzskata, ka te īpaši svarīga loma ir jauniešiem. Viņaprāt, viņi ir ES un pasaules nākotnes veidotāji. Jaunieši var padarīt Eiropu un visu pasauli labāku tikai tad, ja viņi ir gatavi pārmaiņām un ja viņos mīt vēlme mācīties no savu priekšteču dzīves pieredzes un piedzīvotajām grūtībām. Spriežot pēc jauniešu uzdotajiem jautājumiem un entuziasma, ar kādu viņi ieklausījās Oļega Sencova stāstā, viņš savā aizrautībā ir atradis domubiedrus.
